1990. gada 4. maijā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. 1990. gada 4. maijā mēs nobalsojām PAR Latviju. 4. maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir tā mūsu brīvība. Tā ir tā brīvība, kas jāsvin.
Arī Bērzgalē 4. maija pievakarē kultūras namā svētku ietvaros pie tējas vai kafijas tases bija iespēja noskatīties divas biedrības “Kinopunkts” piedāvātās Latvijai veltītas filmas.
Rīgas kinostudijas dokumentālā filma “Dzintara latvietis 87”. Filma ir labsirdīgi ironisks skatījums uz to, kādi mēs bijām tolaik – mirkli pirms balsojuma par Neatkarības deklarāciju.
Filma ir dzīvespriecīga un humoristiska reportāža par dzīvi Padomju Latvijā 1987. gadā, dažādās vietās un sabiedrībās meklējot atbildi uz jautājumu, kāds ir īstenais latvietis.
Latvijas dokumentālā kino klasiķis un arī dažu ievērojamu spēlfilmu režisors Aivars Freimanis ir ne tikai viens no leģendārā Rīgas poētiskā stila kino pamatlicējiem 60. gados, bet arī režisors ar lielisku humora izjūtu, kas visaugstāko virsotni sasniedza tieši viņa dokumentālajā komēdijā “Dzintara latvietis ‘87”. Filmā ar labdabīgu ironiju apsmaidīti dažādi stereotipi par to, ka “latvietis mīl ziedus” vai “latvietis mīl klusumu”, arī dažādas padomjlaiku sadzīves reālijas un neizdarības, satīriskus akcentus panākot ar attēla pretstatījumu aizkadra komentāram, kuru Freimanis sacerējis pats, liekot lietā savu žurnālista izglītību un humoristisku stāstiņu autora talantu.
Starp filmas operatoriem ir arī Ivars un Andris Selecki, kuru dzimtas saknes meklējamas Bērzgalē.
Animācijas Brigādes filma „Latvietis“ (režisors Jānis Cimmermanis) ir unikāls pierādījums kinomākslas spēkam – ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem deviņās minūtēs asprātīgi izstāstīta pilnīgi visa Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Spilgtas ironiskas detaļas, ikoniskas dažādu laikmetu zīmes, parādības un melodijas spēj dažās sekundēs iezīmēt veselu desmitgadi vai pat simtgadi, ar veselīgu pašironiju vērtējot latvieša spēju vai nespēju ietekmēt vēstures gaitu.
Minētās filmas var atrast un noskatīties internetā.
Kultūras nama vadītāja Daila Ekimāne