Tas bija tautas vienotības laiks. Kopš aukstās 1991. gada barikāžu ziemas pagājuši 25 gadi. Vēsturē tas ir viens mirklis. Cilvēka mūžā — daudz vairāk. Kā bija tolaik mūsu pusē? Izrādās, ka vēsturisko notikumu kopainu varam restaurēt vien kā mozaīku no atmiņu epizodēm.
Bērzgalē skolas sporta laukumā pie ugunskura 21.janvāra vakarā pulcējās dažādu paaudžu pārstāvji – tie, kuriem barikāžu laiks saistās ar personīgām atmiņām, kā arī tie, kuri par barikādēm ir tikai dzirdējuši, vai pat nav pievērsuši tām uzmanību.
Barikāžu dalībnieki uz pasākuma vietu bija atgādājuši mikroautobusu “Latvija”, ar kuru 1991. gadā viņi brauca uz Rīgu. Pagasta pārvaldes vadītājam Arvīdam Dunskim vēl ir saglabājies pašu šūtais Latvijas karogs, ar kuru bērzgalieši piedalījās 13. janvāra manifestācijā Rīgā, kā arī viena no barikāžu laika “pufaikām”, kura tika izsniegta no padomju saimniecības “Bērzgale” krājumiem televīzijas torņa aizstāvjiem. Arī šīs relikvijas katrs varēja apskatīties.
Atklājot pasākumu, nelielu ieskatu 1991.gada janvāra notikumos sniedza kultūras nama vadītāja. Par to, kā tika organizēti un uz Rīgu sūtīti brīvprātīgie barikāžu aizstāvji, kāda tehnika tika izmantota, pastāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Dunskis, kurš tajā laikā padomju saimniecībā “Bērzgale” strādāja par inženieri. Viens no aktīvākajiem dalībniekiem Artūrs Gailums dalījās atmiņās par to, kā viņš uz Rīgu brauca ar kravas automašīnu Kolhida”, par kuras šoferi tajā laikā strādāja. Mašīnas kravas kaste tika piekrauta ar malku, ar “ieročiem” – traktoru hidraulikas “šlangiem”. Rīgā bērzgalieši apsargāja televīzijas torni. Par tur notiekošo atmiņās dalījās Juris un Jānis Skruļi, Antona Grizāns. Atmiņā palikušas dažādas barikāžu laika epizodes, bet visi dalībnieki atceras to lielo vienotības un kopības izjūtu, lielo gara spēku, kas saistīja visus.
Atmiņās par savām izjūtām, paliekot mājās, dalījās barikāžu dalībnieku sievas. Interesantas atmiņas stāstīja bijusī skolotāja Janīna Belinska, kuras dēls tajā laikā dienēja padomju armijā. Bērzgaliete Antonija Kroiče 1991. gadā strādāja Rīgā. Viņa pastāstīja par to, kā piedalījās telefona centrāles apsargāšanā Vecrīgā. Uz skolas sienas tika demonstrēts neliels videoieskats notikumos Rīgā.
Interesantu stāstu par to, kā 1989.gadā Latvijas karogs tika uzvilkts pāri šosejai Vonogovā, pastāstīja paši “vaininieki” Ludvigs Luksts un Jānis Zvīdris.
Atmiņu kamolam raisoties, pasākuma dalībnieki vēl ilgi neizklīda un noslēgumā vienojās kopīgās dziesmās.
1991.gada janvāri, kas pavērsa notikumu gaitu Latvijas neatkarības virzienā, ir svarīgi atcerēties katram, bet īpaši jaunajai paaudzei, kura dzimusi jau neatkarīgajā Latvijā. Tas bija tautas vienotības un cerību laiks.
Bērzgales kultūras nama vadītāja Daila Ekimāne
Foto Ilze Čudare
Bildes skatīt galerijā