Bērzgales kultūras namā tiks demonstrēta dokumentālā filma “Valkātājs”

Svētdien, 26.janvārī plkst.11.00

Pirms filmas tikšanās ar režisoru Ivaru Zviedri

Mežā pie Eiropas Savienības robežas naktī satiekas nelegālie imigranti un vietējais iedzīvotājs Pepiņš. Šī tikšanas ir nejaušība vai rūpīgs plāns?

Ivara Zviedra pilnmetrāžas dokumentālā filma “Valkātājs”, kas būs Latvijas – Krievijas pierobežas joslas portrets. Latgalieši, kuri mēģina pār ES robežu pārvest vjetnamiešus, vientuļās viensētas, kuru skapjos vēl karājas saimnieku drēbes, melnā virtuve, kurā notiek sarunas par robežpārkāpējiem un robežsargi, kuri sargā Latvijas un visas Eiropas Savienības austrumu robežu. Pierobežas dzīves stāsti atklāsies filmā “Valkātājs”.

Latviju vidēji katru dienu pamet 44 cilvēki, kas ir viena vidēja Latvijas pilsēta gadā. Pierobežā situācija ir vēl dramatiskāka – no kartes tiek svītroti pierobežas ciemi, jo cilvēki ir aizbraukuši vai nomiruši. Tie, kuri grib dzīvot savā dzimtajā ciemā, piepelnās, kā māk. Pepe, viens no filmas varoņiem, Jauno gadu sagaida divreiz. Pirmo – noskatās Putinu un otro, kad skatās Vējoņa uzrunu. Slavē Putinu, bet kritizē Vējoni, tur ir labāk, mājās – viss slikti. Par “valkāšanu” Pepe ir notiesāts, iespējams, ap vasaras saulgriežiem būs atkal uz brīvām kājām. Vjetnamieši, kuri, šķērsojot Latvijas robežu nelegāli, cer tikt uz Eiropu, nāk caur purvu nedēļu, ir uz spēku izsīkuma robežas. Viņi cer būt laimīgi tur, pārtikušajā Eiropā, taču nereti laimes stāsts beidzas kādā no Latvijas cietumiem. Kopā ar Pepi Valmieras cietumā sēdēja arī 17 vjetnamiešu. Pepe arī gribēja būt laimīgs, nopirkt kādu vecu māju pierobežā. Nolēma piestrādāt par valkātāju, viņu noķēra. Pepe ilgi neatzinās, tiesa ilga 2 gadus, līdz beigās piesprieda 2,5 gadus cietumā. Pepe neko negrib mainīt savā dzīvē. Tikai atgriezties pierobežā un atkal sākt visu no gala. Aplis noslēgsies ar neko. Viss pa vecam – šmakovka, draugi valkātāji, trūcīga vide un sapnis par savu māju, kur mierīgi var dzīvot. Tāpat kā vjetnamiešiem aplis noslēdzas ar aizsūtīšanu atpakaļ uz mājām.

Ceļš pa vidu uz nekurieni caur Latvijas – Kreivijas pierobežas purviem ir kā metafora šodienas globālajai migrācijai, kur “pepes” un “vjetnamieši” veic laimes gājienu, bet atgriežas mājās ar cietuma rētām.