Sarkaņos atjaunots zvanu tornis

Sarkaņi ir īpaša, klusa vieta – īsta miera oāze Lendžu pagastā. Šī vieta ir saglabājusi latgaļu ainavas pirmatnīgo un īpatnējo skaistumu un ir viena no vecākajām svētvietām. Sena ir Latgales vēsture, sena ir arī Sarkaņu katoļu baznīcas vēsture.

Pirmā zināmā katoļu baznīca Sarkaņos ir bijusi neliela koka celtne, kas celta 17.gs. beigās vai 18.gs. sākumā. Tagadējais dievnams baznīca tika uzcelts 1830.gadā. Dievnams pazīstams ar slaveno Jaunavas Marijas gleznu – senu svētceļnieku ceļojuma galamērķi. Sarkaņi uzskatāmi par vienu no vecākajām svētvietām Latgalē. Lasīt tālāk “Sarkaņos atjaunots zvanu tornis”


Bērzgales baznīcai atjaunota torņu fasāde

      Iebraucot Bērzgalē, jau pa gabalu viesus sveicina majestātiskās Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu  baznīcas baltie torņi. Teju vai divus ar pusi gadsimtus senais dievnams ne tikai sniedz veldzi ikvienam, kam nepieciešamība saņemt garīgo aprūpi, bet ir atvērts vietējiem un ārvalstu tūristiem, ikvienam interesentam. Baznīca ir nozīmīgs Bērzgales vizītkartes elements. Lasīt tālāk “Bērzgales baznīcai atjaunota torņu fasāde”


Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca

 baznica     Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu draudzes baznīca atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, Rītupes ielā 7. Baznīca ir valsts aizsardzības piemineklis ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 596 no 1967. gada 19. decembra.
Ciemata centrā satek 5 ceļi – no Rēzeknes, Nautrēniem, Ludzas, Pušmucovas un Sarkaņiem. Apmēram tikpat liela kādreiz bijusi arī Bērzgales baznīcas draudze.
Bērzgales mūra baznīca celta 1770. gadā. To cēlusi baronese Manteifele. Baznīcu iesvētīja Moģiļovas oficiāls bīskaps Pavlovskis 1776.gadā Svētās Annas godam un baznīcu konsekrēja 1897.gadā J.Fr. Simons. Pēc Moģiļovas metropolijas nodibināšanas Bērzgale tika ieskaitīta Viļakas dekanatā. Sākot ar 1896.gadu, Bēzgale skaitījās Rēzeknes dekanātā.
Ziņu par Bērzgales baznīcu ir maz, jo 1841.gadā nodega plebanija un sadega arī baznīcas arhīvs.

Draudzes svētki Bērzgales baznīcā:
Jaunais gads,
Kristus debesskāpšanas svētki.
Sv. Pētera diena,
Sv. Annas diena,
Sv. Mateja diena.
Priesteri, kas gājuši mācīties par priesteriem no Bērzgales draudzes:
Kazimirs Kalinka 1871-1896-1943., dz. 5 maijā Petunūs;
Konstantins Kangars 1886-1910-1949., dz. 24.aprīlī Ceplīšos;
Alberts Uljans 1892-1917-1980, dz.12.janvarī. Grebeižos;
Staņislavs Šikur-Kalvani 1892-1918-1970, dz. Maļikos;
Pēteris Bojārs 1901-1924-1991, dz Dubinovā;
Boļeslavs Jurovs 902-1928-1944, dz. Peterpilī;
Aleksandrs Pekšs 1903-1929-1995, dz..11.aprīlī;
Jānis Strods 1915-1944-1988, dz.Liuziniekos;
Henrihs Vilks 1934-1958-1983, dz.Stapuļos;
Ringolds Klimons dz.1976.g.30.05., ordinēts 2007.12.08.
Bērzgales draudzē kalpojušie priesteri:

Francisks Kirno – 1819.
Matejs Kubilovičs- 1826.
Leo Skibņevskis- 1837- 1842.
Miķelis Volodzko – 1842.
Antons Misevičs- 1842-1849
Antons Dargeņevičs- 1852.
Bonifācijs Jankovskis- 1860-1891.
Georgs Dvoržeckis – 1892-1894.
Pēteris Budrevics – 1895-1908.
Julijans Banzo – 1909- 1910.
Sigismunds Pipinuss – 1910- 1918.
Pēteris Apšinieks – 1918-1920.
Jazeps Kazlass – 1920-1928.
Jāzeps Sviklis – 1928- 1932.
Aloizs Dunskis – 1932-1938.
Leons Garška – 1938-1944.
Antons Ludboržs- 1944-1945.
Broņislavs Kudiks- 1946-1948.
Staņislavs Petuško- 1948-1950.
Jāzeps Cibulis – 1951-1971
Donats Punculis – 1971- 1991
Pāvuls Zeile MIC – 1991-1995.
Pēteris Andžāns – 1996-1999.
Jānis Smirnovs- 1999- 2000.
Juris Kravalis – 2000-2005.
Andris Jonāns – 2005-

Dievkalpojumi:

svētdienās – plkst. 10.00
piektdienās- plkst. 17.00
pārējās dienās- plkst. 08.00

Māte baznīca.

Pie tevis, māte baznīca,
Sāpēs un izmisumā
Sirds mani aicina
Paslēpties patvērumā

Un galvu noliecot
Uz altāra ziedus liekot
Es Dievam pateicos
Par spēju man visu man piedot

Pie Tevis, māte baznīca
Es savus bērnus vedu
Tavs klusums iemāca
Neiekalt sirdi ledū

Un sirds kad gavilē,
Priekā dalīties nāku
Jo tavā paspārnē
Es redzu mirgojam bāku.

Ņem manu padevību
Un manā dvēselē iededz
Kā svecīti- mīlestību,
Kas manu aklumu piesedz.

Inese Kaļva