Latvijā oktobra pirmajā svētdienā mēs svinam Skolotāju dienu, bet Starptautiskā mērogā Pasaules skolotāju diena tiek svinēta 5. oktobrī. Tā ir reize, kad atceramies savus skolotājus un sakām viņiem – paldies. Arī Bērzgales skola var lepoties ar saviem skolotājiem, kuri ir izaudzinājuši nevienu vien paaudzi. Tāpēc 9.oktobrī Bērzgales kultūras namā pulcējās tuvāki un tālāki ciemiņi, lai atcerētos vienu no spilgtākajiem Bērzgales skolotājiem Meikulu Deksni. Uz pasākumu bija ieradušies kupls pulks skolotāja audzēkņu, kuri Meikula Dekšņa iedvesmoti savu dzīvi ir saistījuši ar sportu un guvuši labus rezultātus tādās sporta disciplīnās kā slēpošana, ātrslidošana, rokasbumba, vieglatlētika, riteņbraukšana. Starp viņiem bija Arkādijs Svece- riteņbraucējs, izcils riteņbraukšanas sporta mehāniķis, Gada balvas sportā par mūža ieguldījumu 2017.gadā ieguvējs, Valentīns Višķers- slēpotājs un ātrslidotājs, kurš pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta absolvēšanas strādāja par sporta skolotāju Rēzeknes 1.vidusskolā. Starp izcilākajiem audzēkņiem ir jāmin Valentīns Zlidnis, Juris Jurčs, Staņislavs Skruļs, Aleksandrs Višķers, Silvija Barkāne. Kopumā 18 Meikula Dekšņa audzēkņi pēc Bērzgales vidusskolas beigšanas ir iestājušies un veiksmīgi pabeiguši Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.
Par slēpošanas sporta attīstību Rēzeknes rajonā un sadarbību ar M. Deksni savās atmiņās dalījās Gunārs Ludboržs.
Skolotājs M. Deksnis bija aktīvs sporta dzīves organizators Bērzgalē un par to kā tika panākta jaunās sporta zāles celtniecība pastāstīja St. Igaune.
Pasākuma laikā tika izstaigāti skolotāja svarīgākie dzīves notikumi, tā ir bijusi bagāta, ar degsmi un aizrautību piepildīta dzīve. Svarīga loma bija viņa dzīves draugam Vincentai, kura arī bija skolotāja. Skolotāja profesiju izvēlējās arī abas meitas Ināra un Zigrīda, kuras turpina tēva iesāktos darbus viņa uzceltajā mājā Micānu ezera krastā. Par muzikālajām noskaņām parūpējās grupa “Re-Nojausma”, klasiskās ģitāras izpildītājs Kristaps Višs un Pēteris Čakšs, kas priecēja ar savu akordeona spēli. Noslēgumā bija iespēja arī nobaudīt Zigrīdas gatavotās kūciņas un citus konditorejas izstrādājumus, jo tagad viņa ir pievērsusies vēl vienam savam hobijam –konditorejai un radījusi savu vecāku lauku mājā uzņēmumu I/K “LAUKU GARŠA”.
Vēlos pateikt paldies Inārai un Zigrīdai par atbalstu pasākuma rīkošanā un visiem pasākuma dalībniekiem par interesi un iespēju atnākt uz pasākumu.
Lai sekmētu pasākumu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām, ELFLA projekta ietvaros kultūras namā ir ierīkots diagonālais kāpņu pacēlājs un iegādāts mobilais ratiņkrēslu pacēlājs.
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē.
Rupaiņa muzeja vadītāja Skaidrīte Apeināne
Vairāk bildes galerijā
