Bērzs – pacietības, pieticības un izturības simbols. Mīļš, silts un skaists.
Bērzu birztaliņa ir mūsu mājas bagātība, rota. Ziemā tā priecē ar baltiem sarmas kristāliņiem līganajos zaros, pavasaros plaukstošās bērzu lapu austiņas un nokarenās spurdzes atgādina, ka daba mostas. Vasaras svētkos rotā māju durvis un dzīvojamās telpas, bet rudenī krāšņais lapu zelts iezīmējas bērzu galotnēs.
Nepielūdzami iet laiks un pie mājas ir palikuši 37 bērzi. Bērzi ir tie, kas pirmie saklausa strazda svilpošanu, kas sagaida no ceļojuma atgriežamies stārķus. Bērzi ir liecinieki tam kā mainās paaudzes. Aiz kalniem tas laiks, kad kopā ar audzēkņiem (PII) spēlēju futbolu, braucu ar ragaviņām. Izauguši bērni, kas spēlēja “kariņus” un “ķerenes”. Tagad priecājos par mazbērniem, kas meklē “zaķa “dāvanas Lieldienās un šūpojas šūpolēs, kas bērzu pavēnī spēlējas ar lellēm.
Bērzs – tas ir dzīvības avots – ar sulām un pumpuriem zāļu tējās, ar klusām pārdomām un atmiņām.
Paldies, tiem, kas stādīja šos bērzus. Bērziem būt Bērzgalē!
Olga Jurčenko