Bērzgales pagasta bibliotēkā 2014.gada 7.oktobrī Skolotāju dienas ietvaros notika pasākums „Tikšanās ar pensionētajiem skolotājiem”.
Es biju noilgojusies, manī valdīja tāda kā nostalģija pēc pensionētajiem skolotājiem tepat Bērzgalē un maniem mīļajiem skolotājiem, kuri mani mācīja Sīļukalna skolā. Skolotāji, tie ir kā akas, no kurām var smelties zināšanas, pieredzi, mīlestību, sirds siltumu un idejas.
Būt par Skolotāju nenoliedzami ir sūtība vai nolemtība, jo liktenis tik atbildīgu un grūtu darbu uztic garā stiprākajiem un dvēselēs bagātākajiem cilvēkiem, kas spējīgi būt par iedvesmas un jaunrades avotu, kas ir aicināti saglabāt sevī un bērnos vēlmi palūkoties aiz apvāršņa maliņas.
Skolotāji dalījās iespaidos par agrākajiem laikiem, mācīšanas iespējām un veidiem, atbildēja uz daudz un dažādiem jautājumiem. Skolēni un pieaugušie ar interesi klausījās ilggadējo skolotāju stāstījumā. Sevišķi skolēniem bija interesanti, viņiem tas šķita kā kaut kas neiespējams, pat neticams. Tagad skolēni zinās, ka šie cienījamie cilvēki ir skolotāji, kuri mācījuši arī viņu vecākus. Skolotāju siltie un sirsnīgie atmiņu stāstījumi aizkustināja katru klausītāju.
Šoreiz atmiņās dalījās pieci skolotāji: Janīna Pekša, Ilga Orlovska, Anna Adijāne, Janīna un Mārtiņš Belinski. Jau novembrī Janīnai Pekšai un Ilgai Orlovskai paliks 82 gadi. Apsveicam! Pensionētie skolotāji – tas ir mūsu Zelta fonds.
Lūgums skolotājiem
Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,
Es atkal solā sēstos sīks,
Trīs lietas skolotājiem lūgtu,
Jo zinu, kas ir vajadzīgs.
Mums dodiet mīlestību ceļam,
Jo tās nekad par daudz nav dots,
Tas trauks, no kura visi smeļam,
Bet kurš nekad nav iztukšots.
Un gudrību mums vajag arī,
Uz zaļa zara katrs tiks,
Bet, ja bez prāta darbu darīs,
Tad galu galā iznāks čiks.
Un lai mēs elpot spētu brīvi,
Vēl drosmi vajag sirdīs liet.
Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,
Mums būs līdz galam jānoiet.
A.Auziņš
Cienījamie skolotāji, lai Jūs visus sargā no Debesīm, mīl un saprot uz Zemes!
Bērzgales pagasta bibliotēkas vadītāja Ruta Romanova
