Vasaras Saulgrieži – visgarākajai dienai seko visīsākā nakts un mūsu tauta svin Jāņus. Saulgriežu naktī vitālie, dzīvību rosinošie spēki ir visspraigākie: augos, dzīvniekos, cilvēkos un visā dabā. Jāņi saistīti ar daudzām tradīcijām un izdarībām. Viena no skaistākajām ir līgošana – tā sauc Jāņu dziedāšanu. Vārds „līgo” līvu valodā nozīmē „lai top”. Katra līgotne ir kā maza buram dziesmiņa, kas, īstā laikā un vietā nodziedāta, nes milzu svētību.
Saulei norietot bērzgalieši un ciemiņi jau tradicionāli pulcējās pussaliņā, lai gada visīsāko nakti pavadītu nomodā. Bērzgales Jāņi, folkloras sievu līgo dziesmu pavadīti, iededza ugunskuru. Dziesmās izlūdzām svētību turpmākajam gadam saviem laukiem, savai saimei, bērniem, valodai, tautai un Latvijai. “Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelīte”, ugunskuram tika ziedoti “rudzu maizes riecientiņš”, “skaidravota ūdentiņš”, “viens siera gabaliņš”, “trejdeviņas Jāņu zāles”.
Tika izdejotas Saules dejas un rotaļas. Līgotāji tika cienāti ar alu un sieru. Bērzgales folkloras kopas dziedātās dziesmas skanēja vēl ilgi pēc pusnakts.
Bērzgales pagasta kultūras pasākumu organizatore
Daila Ekimāne
Foto Maija Mikijanska, Meldra Gailāne
Vairāk bildes galerijā