A.Rupaiņa muzeja plānošanas perioda 2024.- 2029.viena no prioritātēm ir rakstnieka rokrakstu un manuskriptu restaurācija, tāpēc šī gada sākumā VKKF Kultūras mantojuma nozarē iesniedzām projektu “Antona Rupaiņa romāna “Baltie tēvi” manuskripta un dokumentu restaurācija”. Tas tika atbalstīts, piešķirot 1600 EUR.
Antons Rupainis ir pazīstams kā vēsturisko romānu autors, viens no ievērojamākajiem ir “Baltie tēvi”. Vēsturiskais romāns ir par “poļu laiku”, dominikāņu darbību Latgalē, Aglonas klostera dibināšanu, kristietisko priekšstatu un vērtību ienākšanu pagāniskajā dzīvesziņā. Tas tika publicēts žurnālā “Atpūta” 1937. gadā, trimdā autors to rakstīja pēc atmiņas atkārtoti (1963–1964). Muzejā glabājas tā manuskripts, taču iegūstot šo priekšmetu krājumā nav noskaidrots vai tas ir atkārtoti rakstītais trimdā vai 1937.gadā uzrakstītais. Šis fakts prasa dziļāku pētniecību un literatūras pētnieku piesaisti. Tāpēc, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm un pētniecībai, bija nepieciešama šī muzeja priekšmeta restaurācija. Savukārt restaurējamie dokumenti un rokraksti atspoguļo rakstnieka svarīgākos dzīves gājuma notikumus, tas ir izraksts no Bērzgales Romas katoļu baznīcas metriku grāmatas par dzimšanu un kristietību, iesniegums Latvijas Universitātes rektoram, ziņojums –pārskats Kultūras fonda komisijai, kā arī rakstnieka rokraksts “Īss manas dzīves pārskats”.
Restaurācijas darbus veica pieredzējusi un zinoša sava aroda restauratore Dace Dubrovska, kura pārzina sava darba specifiku, daudz strādājusi pie citu Latvijas muzeju priekšmetu restaurācijas. Minētā restauratore ir ieinteresēta un zinoša ne tikai savā arodā, bet arī muzeju darbā.
Balstoties uz MK noteikumi Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” VI.[.]82.Nacionālā krājuma priekšmetus izmanto, lai veiktu muzeja pētniecības darbu, veidotu ekspozīcijas un izstādes, izglītotu sabiedrību. Restaurētie priekšmeti tiks eksponēti ekspozīcijā “ANTONA RUPAIŅA ISTABA UN BĒRZGALES PAGASTA VĒSTURE” un glabāsies muzeja krājumā. Muzeja apmeklētājam būs pieejami kvalitatīvā izskatā.
Rupaiņa muzeja vadītāja S. Apeināne