“Cilvēka mūžā parasti nav daudz notikumu, kas radikāli izmaina viņa dzīvi. Man 1991. gada barikādes ir viens no šādiem notikumiem. Pirms divdesmit sešiem gadiem burtiski nedēļas laikā mainījās mana uztvere par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem un, savā ziņā, pašam par sevi. Piecdesmit tūkstoši cilvēku spēja sanākt kopā uz barikādēm un aizstāvēt sapni – sapni par Latvijas neatkarību, neskatoties uz jebkādiem ārējiem, uzspiestiem apstākļiem. Šajā filmā es mēģināju apskatīt, kas tieši šajā nedēļā notika un kā šī nedēļa ir izmainījusi barikāžu dalībnieku un manu dzīvi,” stāsta Zigurds Vidiņš.
Filmā Tēvu barikādes ir pastāstīti septiņi stāsti par 1991. gada barikādēm Rīgā, kā arī to atskaņām mūsdienās. “Divdesmit seši gadi ir piemērots attālums laikā, no kura iespējams ieskatīties kādā pagātnes notikumā un mēģināt saprast ko tādu, kas varbūt agrāk nemaz netika pamanīts,” skaidro filmas režisors. Filmas veidotāji apskata dažu barikāžu dalībnieku likteņus un pārdomas tagad, kad barikāžu laika cerības ir realizējušās un kristalizējušās gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Filma arī ir personīgs stāsts par ļoti personīgu notikumu. “Tajā nedēļā nošāva divus manus draugus,” tā režisors, “viņu priekšā man ir pienākums neaizmirst to laiku, kā arī atgādināt par to citiem. Tāpēc es atkal atgriežos tajā laikā, veidojot šo filmu.”
Zigurds Vidiņš ir gan filmas režisors, gan producents. Scenārija autors – Viestarts Vidiņš. Filmas komponists ir Mārtiņš Brauns.
Filmas garums – 62 minūtes.
Filmas demonstrēšanu organizē Kinopunkts, atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.