Projekts “Antona Rupaiņa romāna “Baltie tēvi” manuskripta un dokumentu restaurācija”

A.Rupaiņa muzeja plānošanas perioda 2024.- 2029.viena no prioritātēm ir rakstnieka rokrakstu un manuskriptu restaurācija, tāpēc šī gada sākumā VKKF Kultūras mantojuma nozarē iesniedzām projektu “Antona Rupaiņa romāna “Baltie tēvi” manuskripta un dokumentu restaurācija”. Tas tika atbalstīts, piešķirot 1600 EUR.

Antons Rupainis ir pazīstams kā vēsturisko romānu autors, viens no ievērojamākajiem ir “Baltie tēvi”. Vēsturiskais romāns ir par “poļu laiku”, dominikāņu darbību Latgalē, Aglonas klostera dibināšanu, kristietisko priekšstatu un vērtību ienākšanu pagāniskajā dzīvesziņā. Tas tika publicēts žurnālā “Atpūta” 1937. gadā, trimdā autors to rakstīja pēc atmiņas atkārtoti (1963–1964). Muzejā glabājas tā manuskripts, taču iegūstot šo priekšmetu krājumā nav noskaidrots vai tas ir atkārtoti rakstītais trimdā vai 1937.gadā uzrakstītais. Šis fakts prasa dziļāku pētniecību un literatūras pētnieku piesaisti. Tāpēc, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm un pētniecībai, bija nepieciešama šī muzeja priekšmeta restaurācija. Savukārt restaurējamie dokumenti un rokraksti atspoguļo rakstnieka svarīgākos dzīves gājuma notikumus, tas ir izraksts no Bērzgales Romas katoļu baznīcas metriku grāmatas par dzimšanu un kristietību, iesniegums Latvijas Universitātes rektoram, ziņojums –pārskats Kultūras fonda komisijai, kā arī rakstnieka rokraksts “Īss manas dzīves pārskats”. Lasīt tālāk “Projekts “Antona Rupaiņa romāna “Baltie tēvi” manuskripta un dokumentu restaurācija””


Krēslas stundas lasījumi ‘’Rindās paslēptie brīnumi’’ bibliotēkā

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas ietvaros, bibliotēkā notika skaļā grāmatu lasīšana. Tas ir brīnišķīgs veids kā radīt īpašu atmosfēru un stiprināt kopības sajūtu starp ģimeni un draugiem. Šī gada bērnu grāmatu tēma ir saistīta Ziemassvētku gaidīšanas laiku, siltumu un svētku prieku. Kad laukā sāka satumst, apmeklētāji tikās bibliotēkā lai kopīgi lasītu Margaritas Stārastes’’ Pasakaini sniegi snieg’’, Kunnas, Mauri ‘’12 dāvanas Ziemassvētku vecītim’’, Timo Parvela ‘’Muris un Vufs’’, Dž.K. Roulingas ‘’Ziemassvētku Cūks’’ grāmatas. Vakara gaitā katrs  izgatavoja arī savu Ziemassvētku kartīti. Lasīt tālāk “Krēslas stundas lasījumi ‘’Rindās paslēptie brīnumi’’ bibliotēkā”


Valsts svētku koncerts un izstāde Bērzgalē: kopā radīta svētku noskaņa

Novembrī Bērzgales tautas namā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīts svētku pasākums, kas vienoja vietējo kopienu un viesus, piepildot vakaru ar kultūras bagātību un svētku sajūtu.

Koncertā ar saviem priekšnesumiem priecēja:
✨ Bērnu vokālais ansamblis “Karameles” (vadītāja Sigita Kuzmina), kurš radīja gaišas un sirsnīgas emocijas.
✨ Sieviešu vokālais ansamblis “Azarpuče” (vadītāja Sigita Kuzmina) ar spēcīgām harmonijām un muzikālu izpildījumu.
✨ Bērzgales folkloras kopa (vadītāja Raina Vasiļjeva), kas uzturēja dzīvas latviešu tautas mūzikas tradīcijas.
✨ Skolēnu deju kolektīvs “Bērzgalīte” (vadītāja Sintija Gailuma), kura uzstāšanās izcēlās ar dzīvespriecīgām un enerģiskām dejām.
✨ Nautrēnu pagasta jauniešu deju kolektīvs “Troks voi” un Nautrēnu vidusskolas tautu deju kolektīvs “Spigači” (vadītāja Ingūna Ludborža), kuri skatītājus pārsteidza ar  deju rakstu daudzveidību.
✨ Lilija Krivteža un viņas meita Kristiāna, kas ar emocionāliem dziesmu priekšnesumiem aizkustināja klausītājus. Lasīt tālāk “Valsts svētku koncerts un izstāde Bērzgalē: kopā radīta svētku noskaņa”


Dejas, kas vienoja žanrus un paaudzes

16.novembris Bērzgalē izvērtās par īpašu notikumu – deju mākslas piepildītu vakaru, kurā uz vienas skatuves satikās dažādi deju žanri un paaudzes, radot neaizmirstamu pieredzi gan dalībniekiem, gan skatītājiem.

Vakaru atklāja Mad Force Crew (vadītājs Edgars Jukna), kuri ar dinamiskām breika kustībām pārsteidza skatītājus, demonstrējot izcilu tehniku un enerģiju. Šis priekšnesums uzskatāmi apliecināja jaunrades un jaunības spēka neizsīkstošo potenciālu.

Turpinājumā uzstājās Silmalas kultūras nama ritma deju grupa “I-deja” (vadītāja Iveta Alika), kas iepriecināja ar mūsdienīgu horeogrāfiju un ritmisku izpildījumu. Viņu sniegums bija dzīvīgs apliecinājums tam, kā deja spēj iemiesot laikmeta garu un vienlaikus izklaidēt.

Vakara noslēdzošo sirsnības devu piešķīra Lendžu kultūras nama deju kolektīvs “Ūdzeņa” (vadītāja Sintija Gailuma), kas savos priekšnesumos uzbūra tradicionālās tautas dejas burvību. Kolektīva izpildījums atgādināja par dejas spēju saglabāt un godināt kultūras mantojumu, vienlaikus iesaistot skatītājus jautrā deju solī. Lasīt tālāk “Dejas, kas vienoja žanrus un paaudzes”