11. augustā Bērzgalē tika izdejota simtgades zaļumballe.
Tieši simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas 140 vietās visos Latvijas novados, kā arī pasaulē (Krievijā, Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā, un Īrijā) pakalnos, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās notika Simtgades zaļumballes.
Bērzgalē šo vēsturisko zaļumballi bija gods spēlēt bērzgaliešiem Harijam, Edgaram un Andrim (grupa “Ezers”). Laika apstākļi nebija labvēlīgi ballei brīvdabā, taču arī kultūras namā sanāca kupls skaits dažādu vecumu dejotgribētāju.
Ierasto un tradicionālo danču starplaikā klātesošie deju skolotājas Anitas Turlajas vadībā izdejota latviešu tautas dančus – mugurdancis, oira, cūka driķos, krakovjaks un citas.
Zaļumbalļu tradīcija Latvijā ir labi zināma kopš 19.gs. vidus.
Antona Rupaiņa muzeja krājumā ir bērzgalietes un ilggadējās folkloras kopas vadītājas Bernadetas Opincānes atmiņas par zaļumballēm Bērzgalē: “Par zaļumballēm 1936. – 1940. g vasarās varu pastāstīt to, ka tās notika tāpat kā šodien- Bērzgales pussaliņā. Jauni cilvēki (no 20 līdz pat 40 gadiem) sabrauca uz pussaliņu ar divriteņiem no lielas apkārtnes. Vienu jaunāku zēnu par nelielu samaksu nolīga par velosipēdu uzraugu. Pie pussaliņas vārtos stāvēja uzraugi un aizsargi, skatījās, lai viss būtu pilnīgā kārtībā. Ballē vajadzēja ierasties zolīdi ģērbtiem. Vīrieši, kas tur nāca, nedrīkstēja būt pat iedzēruši. Arī smēķēt deju laukumā nedrīkstēja. Ja gribēja uzsmēķēt, tad bija jāiet aiz vārtiem. Vietējā Aizsargu orķestra mūziku dzirdēja tālu pāri ezeriem. Mūziku klausījās visi – kā lieli, tā mazi. Mazie (līdz pat 19 gadiem) uz ballēm iet i nedomāja, jo lielie būtu tā izsmējuši, ka pēc tam labāk no mājām nemaz i nerādies. Pilngadīgs cilvēks Latvijas laikos skaitījās tikai tad, kad bija sasniegts 21 gada vecums. Atceros, mans brālis Staņislavs un māsa Zofija aizgāja, bet man tā gribējās, taču nedrīkstēja. Kad rīta pusē pārnāca mājās, tad sajūsmināti stāstīja, kā ballē gājis. Balles spēlēja līdz pat rīta gaismai”.
Laika gaitā zaļumbaļļu tradīciju būtiski ietekmējusi mūzikas nozaru attīstība. Tik pat kā nespēlē orķestri, kapelas. Tos nomainījuši ieraksti, skaļruņi, pastiprinātāji, disko ritmi. Mainījies deju repertuārs. Taču tradīcija nav iznīkusi, tā turpina dzīvot.
Bērzgales kultūras nama vadītāja Daila Ekimāne
Foto Daila Ekimāne
Vairāk bildes galerij