16.novembrī iestādē notika svinīgs pasākums veltīts Latvijas simtgadei “Reiz sensenos laikos…
Pasākums sākās ar vadītājas uzrunu un apsveikumu valsts svētkos, tad visi dziedāja Valsts himnu. Svētku vadītāja- skolotājas Vivina un mūzikas skolotāja Iveta aicināja ielūkoties Latvijas vēsturē un uzzināt, kā radās Latvija. Kā mūsu valstij un cilvēkiem pa šiem gadiem ir klājies. Mijoties dziesmām, video demonstrējumiem, rotaļām dejām un tautas dziesmām, bērni izdzīvoja latvju tautas sūro likteni.
… un stāsts sākās- “ Reiz sensenos laikos Baltijas jūras (4 bērni veido zilu auduma jūru)krastā bija pļavām un mežiem bagāta zeme(noklāj austu segu). Kādu dienu šeit atceļoja senās baltu ciltis(atnāk grupiņa bērnu ar prievītēm ap galvu). Šeit bija skaisti meži un pļavas, zila jūra blakus, un viņi nolēma apmesties uz dzīvi. Uzcēla mājas un sāka dzīvot.
Pēc kāda laika arī citas tautas ieraudzīja, ka šeit ir laba vieta, kur dzīvot un devās iekarot Latviju
Pirmie atnāca vācieši un iekaroja šo zemi, paši kļuva par kungiem, bet latvieši par kalpiem . Nu bija smagi jāstrādā kungu labā, bet Latvieši bija sīksta tauta un izturēja smago dzīvi un darbu dziedādami.. tad nāca krievi un padzina vāciešus un kļuva par jauniem kungiem. Tajos laikos cīņas notika ar zobeniem, lokiem un bultām, šauteņu vēl nebija. Pēc laiciņa ar kuģiem no jūras atbrauca zviedri un uzkundzējās Latvju tautai ,tad nāca poļi un ieviesa savus noteikumus.
Visiem tik ļoti patika Latvija, kungi nāca un gāja bet latvieši šeit bija un palika. Līdz beidzot nāca tālais 1917. gads, kas latviešu strēlnieki devās cīņās par savas dzimtenes brīvību. Strēlnieki varonīgi cīnījās par savu zemi, daudzi mira kara laukā kā varoņi, bet tie, kas pārnāca, piedzīvoja to, ka 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas republika –piedzima jauna valsts LATVIJA. Latvijai ir savs karogs, ģerbonis un Baumaņu Kārļa uzrakstītā Latvijas himna “DIEVS SVĒTĪ LATVIJU.”
Nu jau ir pagājuši 100. gadi, kā nodibinājās Latvijas Republika. Pa šo laiku Latvija 50 gadus bija okupēta Padomju Savienības sastāvā un atkal atguva brīvību.
Cik labi, ka mūsu tēvu zemīte atkal ir brīva! Mēs varam brīvi runāt savā dzimtajā valodā, svinēt savus svētkus un paši būt saimnieki savā zemē.
Sagatavoja O.Jurčenko
Foto A. Potaše
Vairāk bildes galerijā