Šajā laikā, kad mūsu ceļošana un kaimiņu būšana ir ierobežota, daudz laika pavadām mājās, savā ģimenē. Un mūsu ģimenes loceklis nereti ir arī kaķis.

Kaķis ir populārākais mīļdzīvnieks ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Viņš tiek uzskatīts par vienu no neparastākajiem dzīvniekiem. Kaķa aura aptver ne tikai izraudzīto saimnieku, bet visus mājas iemītniekus un arī teritoriju, kuru kaķis uzskata par savu. Šis noslēpumains, neizdibināms dzīvnieks nekad neatklās sevi visu pat visuzticīgākajam saimniekam. Kaķi nebeidz mūs pārsteigt ar savu uzvedību, paradumiem. Lasīt tālāk “Foto akcija “Kaķu maģija”” →

      Mūsdienu muzeju apmeklētājiem aug prasības pēc kvalitatīvi pasniegta produkta. Nepieciešams, lai šis produkts tiktu uzskatāmi un viegli pieejams, viegli apgūstams un iegaumējams, vizuāli baudāms, mūsdienīgi restaurēts un pasniegts, tāpēc ar VKKF atbalstu ir restaurēts viens no vērienīgākajiem Antona Rupaiņa rokrakstiem “Dīnasgromota ceļojumam uz Ženevu”.

1989.gadā kādā no ekspedīcijām rakstnieka dzimtās mājas bēniņos tika atrasta vidēja formāta kabatas grāmatiņa ar virsrakstu ”Dīnasgrōmota ceļojumam uz Ženevu”, kura muzejā ienāk kā pirmais muzeja krājum priekšmets. Lasīt tālāk “Restaurēts A. Rupaiņa rokraksts “Dīnasgromota ceļojumam uz Ženevu”” →

    Lendžu, Bērzgales, Pušas, Audriņu, Griškānu pagastu informatīvo izdevumu veidotāji piedalās diskusiju ciklā projektā “Mediju klubs”, lai izvērtētu savus interneta lietošanas ieradumus, iemācīties kritisko domāšanu un veidot jaunu draugu loku.

Projektā paredzētas vairākas nodarbības- tiešsaistes diskusijas. Nodarbību dalībnieki ir vietējie ietekmes līderi – žurnālisti, Rēzeknes novada pagastu informatīvo izdevumu veidotāji, bibliotekāri, kultūras namu vadītāji, citi interesenti. Pieslēgšanās links dalībai nodarbībā tiks izsūtīts pēc reģistrācijas. Lasīt tālāk “Rēzeknes novadā veido mediju klubu” →

      2021.gada janvārī aprit 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.2021.gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Lasīt tālāk “Barikādēm – 30” →

     Atmodas un cerību laika sākums. Tā pirms 30 gadiem dēvēja barikādes un dēvē joprojām.

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais OMON (no krievu valodas – Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība) uzbrukums Jēkaba ielas barikādēm (tā sauktais – augusta pučs). Lasīt tālāk “Iznācis informatīvā izdevuma “Bērzgales Ziņas” speciālizlaidums “Barikādēm – 30”” →

     Mums katram ir izvēle — kā es savus svētkus svinēšu, kādi būs mani Ziemassvētki. Mūsdienās tos  varam svinēt gan kā garīgus svētkus, gan kā gluži laicīgus modernās steigas, spožuma un materiālisma piesātinātus svētkus.

Ziemassvētki atgādina, ka katrā no mums mājo gan gaisma, gan tumsa, un tie mūs uzmundrina cīnīties pret tumsu arī pašiem savā sirdī.

Svētku gaidīšanas laiku arvien biežāk mēdzam paspilgtināt gan ar pašdarinātiem dekoriem, gan izmantojot lielveikalu piedāvājumus. Lasīt tālāk “Noslēdzies konkurss “Lai nāk gaiši Ziemassvētki”” →

    Katram no mums ir savas atšķirīgas Ziemassvētku sajūtas un svinēšanas paradumi. Tradīcijas, tajā skaitā arī Ziemassvētki, mainās līdzi laika garam un pielāgojas atkarībā no cilvēka aktualitātēm konkrētajā brīdī. Ziemassvētku elementi vairāk vai mazāk paliek stabili, bet mainās nianses. Vienā mirklī var būt svarīgāk svētkos aiziet uz baznīcu, citā – būt kopā ar sev tuvajiem. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka  apdāvināt savus mīļos un tuvos cilvēkus, arī pašam saņemt dāvanas Ziemassvētkos, ir  viena no patīkamākajām un stabilākajām svētku tradīcijām. Lasīt tālāk “Ziemassvētku vecītis apciemo Bērzgales pagasta vientuļos pensionārus un bērnus” →